Saruna ar Gemini

Nē, tas, visticamāk, nav likumīgi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 594. pantu, ieturējumi no darba samaksas notiek, ņemot vērā minimālo mēnešalgu (no 2024. gada 1. janvāra – 700 eiro) un apgādājamo skaitu. No summas, kas pārsniedz minimālo algu, ietur 30%. Ja jūsu neto alga ir 507,64 eiro, kas ir mazāk par minimālo algu, ieturējumiem nevajadzētu notikt vispār, izņemot atsevišķus gadījumus, kas noteikti likumā (piemēram, uzturlīdzekļi). Papildu 110,35 eiro ieturēšana ir pretrunā ar likumu. Jums nekavējoties jāsazinās ar tiesu izpildītāju un jāpieprasa paskaidrojums par ieturējumu pamatojumu un, ja nepieciešams, jāiesniedz sūdzība par tiesu izpildītāja darbībām.

Jā, grozījumi regulējumā par parādu piedziņu, kas stājās spēkā no 2024. gada 1. oktobra, attiecas arī uz nodokļu parāda piedziņu, ko veic Valsts ieņēmumu dienests (VID) patstāvīgi. Tas nozīmē, ka VID, veicot ieturējumus no parādnieka darba algas vai tai pielīdzinātiem ienākumiem, ir jārīkojas atbilstoši Civilprocesa likuma 594. pantā noteiktajai jaunajai kārtībai.

Konkrētāk, VID ir jānodrošina, ka parādniekam tiek saglabāta noteikta ienākumu daļa, no kuras ieturējumus neveic. Šī summa ir 50% no minimālās mēnešalgas (no 2024. gada 1. janvāra – 700 eiro), kā arī papildus 15% no minimālās mēnešalgas par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu. No summas, kas pārsniedz šo minimālo ienākumu līmeni, ieturējumi var tikt veikti, ievērojot likumā noteiktos ierobežojumus (parasti 30% no summas, kas pārsniedz minimālo algu).

Tātad, atbilde ir apstiprinoša: VID ir jāievēro šajā regulējumā noteiktie ierobežojumi un jānodrošina parādniekam minimālo ienākumu saglabāšana arī tad, ja tas veic nodokļu parāda piedziņu patstāvīgi. Šī prasība izriet no Civilprocesa likuma, kas ir saistošs visām valsts iestādēm, tai skaitā VID.

Atbilde ir niansēta. Automātiska visu bankas kontu atbloķēšana pēc 2024. gada 1. oktobra nenotiks.

Grozījumi Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 1. oktobrī, paredz izmaiņas ieturējumu veikšanas kārtībā no parādnieka ienākumiem, nodrošinot lielāku neaizskaramā minimuma saglabāšanu. Tomēr šie grozījumi tieši neattiecas uz bankas kontu bloķēšanas atcelšanu.

Konts tiek bloķēts ar tiesu izpildītāja rīkojumu, pamatojoties uz izpildu dokumentu. Lai atbloķētu kontu, ir nepieciešams tiesu izpildītāja lēmums par piedziņas atcelšanu vai izbeigšanu, vai arī par konta atbloķēšanu.

Tātad, lai konts tiktu atbloķēts pēc 2024. gada 1. oktobra, ir nepieciešams vērsties pie konkrētā tiesu izpildītāja, kura lietvedībā atrodas izpildu lieta, ar lūgumu izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumu par konta atbloķēšanu. Tiesu izpildītājs izvērtēs, vai jaunie grozījumi ietekmē konkrēto izpildu lietu un vai ir pamats konta atbloķēšanai (piemēram, ja ieturējumi vairs nav veicami saskaņā ar jauno kārtību).

Vienkāršāk sakot:

• Automātiska atbloķēšana nenotiks.
• Jāsazinās ar tiesu izpildītāju.
• Tiesu izpildītājs izvērtēs situāciju un lems par atbloķēšanu.

Papildus informācija: Ja parādnieks uzskata, ka tiesu izpildītāja darbības ir prettiesiskas, viņam ir tiesības tās apstrīdēt likumā noteiktajā kārtībā.

Jā, ja nodokļu parāds nonāks pie tiesu izpildītāja, ieturēšana no jūsu ienākumiem notiks tāpat kā citos gadījumos, kas ir pieņemti pēc 2024. gada 1. oktobra, ievērojot Civilprocesa likuma 594. pantā noteiktās izmaiņas. Tas nozīmē, ka tiks ņemts vērā neaizskaramais minimums (50% no minimālās mēnešalgas un papildus 15% par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu), un ieturējumi tiks veikti no summas, kas pārsniedz šo minimumu, ievērojot likumā noteiktos ierobežojumus (parasti 30% no summas, kas pārsniedz minimālo algu).

Fakts, ka jums nav īpašuma vai kopīpašuma ar vīru, bet viņam ir atsevišķs īpašums, šajā gadījumā nav būtisks. Piedziņa tiks vērsta tikai pret jūsu ienākumiem, nevis pret jūsu vīra īpašumu.

Nē, šādi rēķini nav likumīgi, ja vien nav noslēgts līgums par atkritumu apsaimniekošanu konkrētajam īpašumam (dārza mājai) un pakalpojums faktiski netiek sniegts.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16. panta pirmo daļu, atkritumu radītājiem ir pienākums slēgt līgumu ar pašvaldības izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju. Tomēr tas nenozīmē, ka jāmaksā par pakalpojumu, kas netiek sniegts.

Būtiskākie aspekti:

• Līguma esamība: Ja ar pašvaldības uzņēmumu nav noslēgts līgums par atkritumu apsaimniekošanu konkrētajai dārza mājai, rēķinu izrakstīšana ir nepamatota.
• Faktisks pakalpojuma sniegšana: Pat ja līgums ir noslēgts, bet atkritumu izvešana no konkrētā īpašuma faktiski nenotiek, maksājums nav pamatots.
• Pašvaldības saistošie noteikumi: Iesaku iepazīties ar konkrētās pašvaldības (Rīgas rajona) saistošajiem noteikumiem par atkritumu apsaimniekošanu. Tajos var būt precizēti nosacījumi par atkritumu apsaimniekošanas pienākumiem un maksājumiem.

Ko darīt šādā situācijā:

1. Pārbaudiet, vai ir noslēgts līgums: Pārliecinieties, vai ar pašvaldības uzņēmumu ir noslēgts rakstisks līgums par atkritumu apsaimniekošanu jūsu dārza mājai.
2. Sazinieties ar pašvaldības uzņēmumu: Ja līguma nav vai pakalpojums netiek sniegts, rakstiski vērsieties pie pašvaldības uzņēmuma ar pretenziju par nepamatoti izrakstītajiem rēķiniem. Pieprasiet rēķinu anulēšanu.
3. Vērsieties pašvaldībā: Ja sarunas ar uzņēmumu nedod rezultātus, vērsieties ar sūdzību attiecīgajā pašvaldībā, kas atbild par atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu.

Svarīgi ir saglabāt visus saņemtos rēķinus un citus dokumentus, kas saistīti ar šo situāciju.

Atbilde ir daļēja un atkarīga no vairākiem faktoriem:

Par zemes līdzināšanu:

Vispārīgi, vienkāršai zemes līdzināšanai, kas būtiski nemaina reljefu un neietekmē apkārtējo vidi, atsevišķa atļauja vai projekts nav nepieciešams. Tomēr ir vairāki "bet":

• Būvniecības iecere: Ja zemes līdzināšana ir daļa no būvniecības ieceres, tad šie darbi var būt iekļauti būvprojektā un atsevišķa atļauja nav nepieciešama, jo to aptver būvatļauja.
• Aizsargjoslas un īpaši noteikumi: Ja īpašums atrodas aizsargjoslā (piemēram, pie ūdenstilpnēm, mežiem, ceļiem), var būt spēkā īpaši noteikumi, kas ierobežo zemes darbus un prasa saskaņošanu. Tāpat arī vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā var būt noteiktas prasības reljefa izmaiņām.
• Būtiskas reljefa izmaiņas: Ja plānotās izmaiņas ir ievērojamas un var ietekmēt apkārtējo vidi (piemēram, gruntsūdeņu līmeni, noteci), var būt nepieciešams veikt ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu vai pat saņemt atļauju no Vides pārraudzības valsts biroja.
• Meliorācija: Ja ieplaka ir saistīta ar meliorācijas sistēmām, izmaiņas tajās ir jāsaskaņo ar attiecīgajām institūcijām.

Ko darīt:

1. Sazinieties ar Dienvidkurzemes novada būvvaldi: Visdrošāk ir sazināties ar vietējo būvvaldi un precizēt, vai konkrētajā gadījumā ir nepieciešamas kādas atļaujas vai saskaņojumi. Viņi varēs sniegt precīzu informāciju, ņemot vērā jūsu īpašuma atrašanās vietu un plānoto darbu apjomu.
2. Pārbaudiet teritorijas plānojumu: Iepazīstieties ar Dienvidkurzemes novada teritorijas plānojumu, kas publiski pieejams pašvaldības mājaslapā. Tajā var būt noteiktas prasības reljefa izmaiņām.

Par iebraucamajiem vārtiem:

Parasti privātīpašumā nav tiešu ierobežojumu vairāku iebraucamo vārtu skaitam, ja vien tie atbilst būvnormatīviem un teritorijas plānojumam. Tomēr arī šeit ir nianses:

• Sarkanās līnijas: Vārtiem nevajadzētu atrasties uz sarkanajām līnijām (robežām ar publisko teritoriju).
• Ceļu satiksmes drošība: Vārtu izvietojumam jānodrošina ceļu satiksmes drošība un tas nedrīkst apgrūtināt satiksmi.
• Teritorijas plānojums: Pašvaldības teritorijas plānojumā var būt noteiktas prasības par žogu un vārtu izvietojumu.

Ko darīt:

1. Sazinieties ar Dienvidkurzemes novada būvvaldi: Lai izvairītos no neskaidrībām, vislabāk ir konsultēties ar vietējo būvvaldi par konkrēto vārtu izvietojumu.

Kopsavilkums: Lai izvairītos no problēmām nākotnē, ieteicams konsultēties ar Dienvidkurzemes novada būvvaldi gan par zemes līdzināšanas darbiem, gan par iebraucamo vārtu izvietojumu. Viņi sniegs precīzu informāciju, kas attiecas uz jūsu konkrēto situāciju.

Nē, 01.05.2026. nav pareizs datums. Aprēķināsim precīzi:

1. BKA sākums: 02.12.2024.
2. BKA ilgums: 19 mēneši.

Lai aprēķinātu BKA beigu datumu, skaitām 19 mēnešus no 02.12.2024.:

• Pēc 12 mēnešiem (1 gada) būs 02.12.2025.
• Atlikušie 7 mēneši:
  • Janvāris: 02.01.2026.
  • Februāris: 02.02.2026.
  • Marts: 02.03.2026.
  • Aprīlis: 02.04.2026.
  • Maijs: 02.05.2026.
  • Jūnijs: 02.06.2026.
  • Jūlijs: 02.07.2026.

Tātad, BKA beigsies 02.07.2026.

Jūs minējāt "nenododamo daļu". Iespējams, ar to tiek domāta daļa no Bērna kopšanas atvaļinājuma, kuru nevar nodot otram vecākam. Ja šī "nenododamā daļa" ir iekļauta jūsu pieteiktajos 19 mēnešos, tad papildus laiks pēc 02.07.2026. nav paredzēts.

Secinājums: Ja BKA ir pieteikts uz 19 mēnešiem, sākot no 02.12.2024., tad jums jāatgriežas darbā 02.07.2026.

Svarīgi:

• Pārbaudiet savu iesniegumu: Pārliecinieties, kāds datums ir norādīts jūsu iesniegumā darba devējam par BKA piešķiršanu. Iesniegumā norādītais termiņš ir noteicošais.
• Sazinieties ar darba devēju: Lai precizētu atgriešanās datumu un izvairītos no pārpratumiem, ieteicams sazināties ar savu darba devēju vai personāla daļu.

Ceru, ka šis precīzais aprēķins jums palīdzēs!

Darba devējam minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – minimālās iemaksas) ir jāaprēķina par pilnu mēnesi, pat ja darbinieks nav nostrādājis pilnu mēnesi neattaisnotu kavējumu dēļ.

Saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 14. panta 3. prim daļu, ja darbinieka mēneša ienākumi ir mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu, darba devējam ir pienākums veikt minimālās iemaksas no minimālās mēnešalgas. Šis pienākums neattiecas tikai uz noteiktiem izņēmumiem, kas šajā gadījumā, visticamāk, nav piemērojami (piemēram, personas ar I vai II grupas invaliditāti, pensionāri, personas, kas sasniegušas vecumu, kas dod tiesības uz valsts vecuma pensiju, u.c.). Neattaisnoti darba kavējumi nav pamats, lai neveiktu minimālās iemaksas.

Tātad, neatkarīgi no tā, ka darbinieks novembrī ir nostrādājis tikai desmit dienas un pārējā laikā bijuši neattaisnoti kavējumi, darba devējam ir jāaprēķina un jāveic minimālās iemaksas no pilnas minimālās mēnešalgas par novembri. Darba samaksa darbiniekam, protams, tiks aprēķināta proporcionāli nostrādātajam laikam, bet minimālās iemaksas jāveic par pilnu mēnesi.

Jā, darba devējs ir tiesīgs nodarbināt citu darbinieku uz jūsu pamatdarba vietu uz noteiktu laiku (jūsu bērna kopšanas atvaļinājuma laiku). Tomēr, beidzoties jūsu bērna kopšanas atvaļinājumam, jums ir tiesības atgriezties iepriekšējā darbā (pamatdarbā) vai, ja tas nav iespējams, tad līdzvērtīgā vai līdzīgā darbā, kas atbilst jūsu darba līguma nosacījumiem (Darba likuma 156. panta ceturtā daļa).

Tas, ka darba devējs ir gatavs vienoties par darbu tikai projektos, neatņem jums tiesības atgriezties pamatdarbā pēc pilna bērna kopšanas atvaļinājuma beigām. Darbinieku, kurš strādā jūsu vietā uz noteiktu laiku, ir jāatbrīvo no darba, kad jūs atgriežaties.

Jūsu tiesību aizsardzībai:

1. Rakstiska vienošanās: Ja vēlaties strādāt tikai projektos, noteikti noformējiet rakstisku vienošanos ar darba devēju, kurā skaidri norādīts, ka šī vienošanās neietekmē jūsu tiesības atgriezties pamatdarbā pēc pilna bērna kopšanas atvaļinājuma beigām, ja jūs to vēlēsieties. Šajā vienošanās var arī paredzēt konkrētus nosacījumus par darbu projektos (piemēram, darba apjomu, atalgojumu).
2. Neslēdziet jaunu darba līgumu: Ja jums piedāvā slēgt jaunu darba līgumu tikai par darbu projektos, nepiekritiet tam, ja nevēlaties zaudēt tiesības uz pamatdarbu.
3. Vērsieties Valsts darba inspekcijā: Ja darba devējs pēc jūsu bērna kopšanas atvaļinājuma beigām atsakās nodrošināt jums iepriekšējo pamatdarbu vai līdzvērtīgu darbu, nekavējoties vērsieties Valsts darba inspekcijā ar sūdzību.

Tātad, īsumā – darba devējs nevar liegt jums atgriezties pamatdarbā pēc BKA, ja vien jūs pati rakstiski neatsakāties no šīm tiesībām, noslēdzot atbilstošu vienošanos.

Atbilde ir daļēja un balstīta uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem:

Par atvaļinājuma ilgumu:

Saskaņā ar Izglītības likuma 52. panta pirmo daļu, pedagogam ir tiesības uz astoņu nedēļu ilgu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu. Jautājums ir, vai izglītības iestādes bibliotekārs ar bibliotekāra izglītību ir uzskatāms par pedagogu šī panta izpratnē.

Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 344 "Noteikumi par pedagogu nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un tās pilnveidi" tieši nenosaka prasības izglītības iestādes bibliotekāra izglītībai. Tomēr, ja izglītības iestādes bibliotekāra amats ir iekļauts Pedagogu profesiju un amatu sarakstā (kas ir apstiprināts ar Ministru kabineta noteikumiem), tas netieši norāda uz to, ka šis amats tiek pielīdzināts pedagoga amatam.

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka izglītības iestādes bibliotekāram, kura amats ir iekļauts Pedagogu profesiju un amatu sarakstā, ir tiesības uz astoņu nedēļu ilgu atvaļinājumu, neatkarīgi no tā, vai viņam ir pedagoģiskā izglītība, ja ir atbilstoša bibliotekāra izglītība. Šo interpretāciju apstiprina arī fakts, ka Bibliotēku likums nosaka prasības bibliotekāra izglītībai, tādējādi nodrošinot profesionālu bibliotekāro darbību arī izglītības iestādēs.

Par amatu atšķirībām:

Jūs minējāt divus amatu kodus:

• 2622 07 Izglītības iestādes bibliotekārs: Šis ir vispārīgs kods, kas aptver bibliotekārus izglītības iestādēs.
• 3433 03 Izglītības iestādes bibliotekārs (ceturtā un trešā līmeņa kvalifikācija): Šis kods, visticamāk, attiecas uz bibliotekāriem ar augstāku kvalifikācijas līmeni (4. vai 3. profesionālās kvalifikācijas līmenis). Tas varētu ietvert bibliotekārus ar augstāko izglītību bibliotēku zinātnē vai citu atbilstošu jomu un/vai ar lielāku darba pieredzi un atbildību.

Atšķirības starp šiem amatiem varētu būt saistītas ar:

• Izglītības līmeni: 3433 03 kods norāda uz augstāku kvalifikācijas līmeni.
• Darba pienākumiem un atbildību: Augstākas kvalifikācijas bibliotekāriem var būt plašāks pienākumu loks, piemēram, bibliotēkas vadība, metodiskā darba veikšana, projektu izstrāde u.c.
• Atalgojumu: Atalgojums var atšķirties atkarībā no kvalifikācijas līmeņa un amata pienākumiem.

Precīzāku informāciju par konkrēto amatu pienākumiem un atšķirībām var iegūt no attiecīgās izglītības iestādes amatu aprakstiem vai sazinoties ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Kopsavilkums:

• Izglītības iestādes bibliotekāram, kura amats ir iekļauts Pedagogu profesiju un amatu sarakstā un kuram ir atbilstoša bibliotekārā izglītība, ir tiesības uz astoņu nedēļu ilgu atvaļinājumu.
• Atšķirības starp amatu kodiem 2622 07 un 3433 03, visticamāk, ir saistītas ar kvalifikācijas līmeni, darba pienākumiem un atbildību.

Atbilde ir komplekss un sastāv no vairākām daļām:

Par mājas uzkrājuma fonda izmantošanu:

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta pirmo daļu, mājas uzkrājuma fondu drīkst izmantot tikai diviem mērķiem:

1. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām: Tas ietver obligātās pārvaldīšanas darbības, kas noteiktas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, piemēram, mājas uzturēšanu, remontu, atjaunošanu, energoefektivitātes paaugstināšanu.
2. Avārijas seku likvidēšanai: Neparedzētu un steidzamu situāciju novēršanai, kas apdraud mājas konstrukcijas vai iedzīvotāju drošību.

Konkrētāk, uzkrājuma fondu var izmantot:

• Kāpņu telpu remontam un uzturēšanai;
• Jumta remontam;
• Fasādes remontam;
• Inženierkomunikāciju (ūdensvada, kanalizācijas, apkures, elektroinstalācijas) remontam un nomaiņai;
• Lifta remontam un uzturēšanai;
• Teritorijas labiekārtošanai;
• Energoaudita veikšanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai;
• Citām darbībām, kas nepieciešamas mājas pienācīgai uzturēšanai un ekspluatācijai.

Nedrīkst izmantot uzkrājuma fondu, piemēram, parādu segšanai par komunālajiem pakalpojumiem vai citām saistībām, kas nav tieši saistītas ar mājas pārvaldīšanu, izņemot gadījumus, kad par to ir pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums.

Par mājas grāmatvedību, ja nav mājas vecākā:

Ja mājai nav ievēlēts mājas vecākais vai cits pilnvarots pārstāvis, un namu pārvalde nestrādā, atbildība par mājas grāmatvedības organizēšanu gulstas uz dzīvokļu īpašnieku kopību.

Dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jāvienojas par vienu no šiem risinājumiem:

1. Pilnvarot kādu no dzīvokļu īpašniekiem: Dzīvokļu īpašnieki var savstarpēji vienoties un pilnvarot kādu no sevīm veikt grāmatvedības uzskaiti. Šim cilvēkam nav obligāti jābūt grāmatvedim ar sertifikātu, bet viņam ir jānodrošina elementāra uzskaite par ienākumiem (uzkrājuma fonda iemaksām) un izdevumiem.
2. Slēgt līgumu ar grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju: Dzīvokļu īpašnieki var kopīgi slēgt līgumu ar ārpakalpojuma grāmatvedības uzņēmumu vai individuālo grāmatvedi. Šis ir ieteicamākais risinājums, jo nodrošina profesionālu grāmatvedības uzskaiti.
3. Vērsties pašvaldībā: Ja dzīvokļu īpašnieki nespēj vienoties par grāmatvedības organizēšanu, var vērsties attiecīgajā pašvaldībā ar lūgumu palīdzēt atrisināt šo situāciju. Pašvaldība var sniegt konsultācijas vai palīdzēt atrast piemērotu risinājumu.

Par namu apsaimniekotāju, kas neko nedara, un pamestu māju:

Šī ir nopietna situācija. Ja apsaimniekotājs nepilda savus pienākumus, dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības:

1. Pieprasīt no apsaimniekotāja līguma izpildi: Rakstiski vērsties pie apsaimniekotāja ar pretenzijām par līguma nepildīšanu un pieprasīt pienākumu izpildi.
2. Sazvanīt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un lemt par cita apsaimniekotāja izvēli: Ja apsaimniekotājs turpina nepildīt savus pienākumus, dzīvokļu īpašnieki var lemt par līguma laušanu ar esošo apsaimniekotāju un jauna apsaimniekotāja izvēli.
3. Vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC): Ja ir konstatējami patērētāju tiesību pārkāpumi, var vērsties PTAC.
4. Vērsties pašvaldībā: Pašvaldībai ir jāuzrauga dzīvojamo māju pārvaldīšana savā teritorijā. Ja māja ir faktiski pamesta un netiek pienācīgi uzturēta, ir jāinformē pašvaldība, kas var veikt nepieciešamos pasākumus, lai situāciju uzlabotu.

Kopsavilkums:

• Uzkrājuma fondu drīkst izmantot tikai mājas pārvaldīšanai un avārijas seku likvidēšanai.
• Ja nav mājas vecākā, atbildība par grāmatvedību ir dzīvokļu īpašnieku kopībai.
• Ja apsaimniekotājs nepilda savus pienākumus, ir jāvēršas pie apsaimniekotāja, jāsasauc kopsapulce, PTAC vai pašvaldībā.

Svarīgi ir rīkoties aktīvi un nepieļaut mājas stāvokļa pasliktināšanos.

Atbilde ir atkarīga no vairākiem faktoriem:

Bērza tāss vākšana no augošiem kokiem:

• Vispārīgi: Latvijā nav tieša aizlieguma vākt bērza tāsi no augošiem kokiem privātīpašumā, ja vien tas būtiski nekaitē kokam. Tomēr ir svarīgi ievērot piesardzību un ievērot šādus nosacījumus:

  • Īpašnieka atļauja: Ja koks atrodas privātīpašumā (piemēram, privātā mežā, uz privātas zemes), obligāti nepieciešama īpašnieka atļauja. Bez atļaujas tāss vākšana ir uzskatāma par patvaļīgu rīcību un var tikt sodīta.
  • Koku saudzēšana: Tāss vākšana nedrīkst notikt tādā veidā, kas bojā koka stumbru un apdraud tā veselību. Nedrīkst lobīt tāsi lielos apjomos vai pilnībā ap stumbru, jo tas var novest pie koka bojāejas. Ieteicams iegriezt tāsi vertikāli un uzmanīgi to nolobīt nelielos apjomos.
  • Aizsargājamās teritorijas: Aizsargājamās dabas teritorijās (nacionālajos parkos, dabas liegumos u.c.) tāss vākšana var būt ierobežota vai pilnībā aizliegta. Jāievēro konkrētās teritorijas noteikumi.
  • Meža likums un citi normatīvie akti: Jāņem vērā arī Meža likums un citi normatīvie akti, kas regulē meža apsaimniekošanu un dabas resursu izmantošanu.

• Valsts mežos: Valsts mežos tāss vākšana ir regulēta ar noteikumiem, un parasti ir nepieciešama Valsts meža dienesta atļauja.

Bērza tāss vākšana no vētrā nogāztiem kokiem:

• Privātīpašums: Arī šajā gadījumā nepieciešama īpašnieka atļauja, ja koks atrodas privātīpašumā. Pat ja koks ir vētrā nogāzts, tas joprojām ir īpašnieka īpašums.
• Valsts mežs: Valsts mežos vētrā nogāztu koku resursu izmantošana ir regulēta ar noteikumiem, un parasti ir nepieciešama Valsts meža dienesta atļauja.

Kopsavilkums:

• Tāss vākšana no augošiem kokiem privātīpašumā ir atļauta ar īpašnieka atļauju un ievērojot saudzīgu attieksmi pret kokiem.
• Aizsargājamās teritorijās un valsts mežos ir spēkā īpaši noteikumi un var būt nepieciešama atļauja.
• Arī tāss vākšanai no vētrā nogāztiem kokiem ir nepieciešama īpašnieka atļauja.

Pirms tāss vākšanas vienmēr ieteicams noskaidrot konkrētās teritorijas īpašnieku un ievērot spēkā esošos noteikumus, lai izvairītos no nepatikšanām.

Nē, nav likumīgi, ka sešiem dzīvokļiem jāapmaksā citu dzīvokļu kapitālais remonts.

Saskaņā ar Civillikuma 1068. pantu, kopīpašnieku pienākumi attiecībā uz kopīgo lietu (šajā gadījumā, daudzdzīvokļu māju) ir proporcionāli viņu domājamām daļām kopīpašumā. Ja izmaksas ir attiecināmas tikai uz konkrētiem dzīvokļiem (lodžiju iestiklošana, logu un radiatoru nomaiņa), tām jāsedz tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri šos uzlabojumus ir pasūtījuši un saņēmuši, nevis visiem mājas iedzīvotājiem proporcionāli dzīvokļa platībai.

Tas, ka kredītu ņēma biedrība, nemaina faktu, ka izmaksām ir jābūt sadalītām taisnīgi starp dzīvokļu īpašniekiem. Biedrība šajā gadījumā darbojas kā starpnieks, organizējot renovāciju un noformējot kredītu, bet galējais maksātājs ir katrs dzīvokļa īpašnieks par savu daļu.

Rīcība tālāk:

1. Rakstiska pretenzija apkalpojošajai kompānijai: Nosūtiet atkārtotu rakstisku pretenziju apkalpojošajai kompānijai, norādot uz Civillikuma 1068. pantu un pieprasot precīzu izmaksu sadalījumu atbilstoši faktiskajiem izdevumiem. Pievienojiet dokumentus, kas apliecina izmaksu sadalījumu starp kopējām mājas izmaksām un atsevišķu dzīvokļu izmaksām. Norādiet termiņu atbildei.
2. Sazinieties ar biedrības vadību: Informējiet biedrības vadību par situāciju un pieprasiet tās iejaukšanos, lai panāktu taisnīgu izmaksu sadalījumu. Biedrībai ir jābūt ieinteresētai atrisināt šo jautājumu, jo tā ir atbildīga par pareizu finanšu pārvaldību.
3. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce: Sasauciet dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, lai apspriestu šo jautājumu un pieņemtu lēmumu par tālāko rīcību. Kopsapulcē var lemt par neatkarīga audita veikšanu, lai pārbaudītu izmaksu sadalījuma pareizību.
4. Vēršanās Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) vai tiesā: Ja sarunas ar apkalpojošo kompāniju un biedrību nedod rezultātus, var vērsties PTAC (ja ir konstatējami patērētāju tiesību pārkāpumi) vai celt prasību tiesā par nepamatoti iekasēto maksājumu atmaksu.

Svarīgi ir savākt visus dokumentus, kas apliecina izmaksas, to sadalījumu un komunikāciju ar apkalpojošo kompāniju un biedrību. Šie dokumenti būs nepieciešami, lai pierādītu savu taisnību.

Jā, jums kā ēku īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas jūsu ēkas.

Saskaņā ar Civillikuma 1073. pantu, ja ēka un zeme pieder dažādām personām, zemes īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības uz ēku, bet ēkas īpašniekam – pirmpirkuma tiesības uz zemi. Šis princips ir spēkā arī gadījumos, kad zeme tiek atsavināta piespiedu kārtā, piemēram, izsolē par parādiem.

Attiecībā uz izsoles rīkošanu, nesazinoties ar ēku īpašnieku:

• Paziņošana par izsoli: Saskaņā ar Civilprocesa likumu, tiesu izpildītājam ir pienākums paziņot visām ieinteresētajām personām par plānoto izsoli. Šajā gadījumā jūs kā ēku īpašnieks esat tieši ieinteresēta persona, tāpēc tiesu izpildītājam ir jāpaziņo jums par izsoli.
• Pirmpirkuma tiesību īstenošana: Pēc izsoles, bet pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā, jums kā pirmpirkuma tiesīgajam ir jāpiedāvā iegādāties zemi par to cenu, par kādu tā nosolīta izsolē. Ja jūs piekrītat iegādāties zemi par šo cenu, jums ir priekšrocība salīdzinājumā ar izsoles uzvarētāju.

Tātad, jums ir tiesības:

1. Saņemt paziņojumu par izsoli: Ja neesat saņēmis paziņojumu, jums ir jāsazinās ar tiesu izpildītāju, kas rīko izsoli, un jāpieprasa informācija par izsoles norisi.
2. Īstenot pirmpirkuma tiesības: Pēc izsoles jums tiks piedāvāts iegādāties zemi par izsoles cenu. Jums ir jāpieņem lēmums noteiktā termiņā, vai vēlaties izmantot savas pirmpirkuma tiesības.

Svarīgi ir nekavējoties rīkoties, tiklīdz uzzināt par plānoto izsoli, un sazināties ar tiesu izpildītāju, lai nodrošinātu savu tiesību ievērošanu. Ieteicams arī konsultēties ar juristu, lai saņemtu precīzāku informāciju un palīdzību konkrētajā situācijā.

Jā, pašvaldība savos iekšējos normatīvajos aktos var paredzēt pedagogam atvaļinājuma pabalstu, bet ar zināmiem ierobežojumiem un saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu (Atlīdzības likums), pašvaldībām ir tiesības noteikt papildu atlīdzības veidus saviem darbiniekiem, tai skaitā pedagogiem. Tomēr šiem papildu atlīdzības veidiem ir jāatbilst Atlīdzības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajiem principiem un ierobežojumiem.

Konkrēti par atvaļinājuma pabalstu:

• Atlīdzības likuma 3. panta pirmās daļas 1. punkts pieļauj pabalsta izmaksu līdz 50% no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā.
• Pašvaldībai ir jānosaka konkrēti kritēriji, pēc kuriem šis pabalsts tiek piešķirts.
• Svarīgi ir ievērot, ka atvaļinājuma pabalsts netiek pārcelts uz nākamo kalendāra gadu un netiek atlīdzināts, ja atvaļinājums nav izmantots, izbeidzot darba attiecības.

Tātad, pašvaldība var lemt par atvaļinājuma pabalsta piešķiršanu pedagogiem savos iekšējos normatīvajos aktos, ievērojot Atlīdzības likumā noteiktos ierobežojumus un nosakot skaidrus pabalsta piešķiršanas kritērijus.

Jā, jums ir tiesības uz daļu no mammas mantojuma, bet ne tieši uz tēva manto dzīvokli.

Saskaņā ar Civillikumu, laulātais pārdzīvojušais laulātais un bērni ir pirmās šķiras mantinieki. Tā kā jūsu mamma bija laulāta ar jūsu tēvu, viņa mantojuma daļa tiks sadalīta starp viņu un jums (kā bērnu).

Svarīgi saprast:

• Tēva manto dzīvoklis: Dzīvoklis, ko jūsu tēvs mantoja pirms diviem gadiem un kas ir reģistrēts uz viņa vārda, netiek uzskatīts par laulāto kopīpašumu. Tā kā viņš to mantoja individuāli, tas ir tikai viņa īpašums. Līdz ar to, pēc mammas nāves jums nav tiesību uz daļu no šī dzīvokļa.
• Mammas mantojums: Jums ir tiesības uz daļu no mammas mantojuma, kas var ietvert citu mantu, kas piederēja mammai personīgi (piemēram, naudu, personīgās mantas u.c.). Ja mammai nebija citas mantas, izņemot laulāto kopīpašumu (kas šajā gadījumā neietver tēva manto dzīvokli), tad mantojuma masa var būt neliela vai tās var nebūt vispār.
• Laulāto kopīpašums: Ja laulības laikā būtu iegādāts cits īpašums, kas būtu reģistrēts uz abu laulāto vārda vai iegādāts laulības laikā, tad šis īpašums tiktu uzskatīts par laulāto kopīpašumu. Pēc mammas nāves puse no šī kopīpašuma ietilptu mammas mantojumā un tiktu dalīta starp tēvu un jums.

Rīcība tālāk:

1. Vēršanās pie notāra: Lai precīzi noskaidrotu mantojuma apmēru un kārtību, jums jāvēršas pie zvērināta notāra, kurš uzsāks mantojuma lietu. Notārs noskaidros, vai mammai bija kāda cita manta, kas ietilpst mantojumā.
2. Mantojuma pieņemšana: Jums ir jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu noteiktā termiņā (parasti gada laikā no mammas nāves dienas). Ja šajā termiņā neizteiksiet savu gribu, varat zaudēt tiesības uz mantojumu.

Lai gan jums nav tiesību uz tēva manto dzīvokli, jums ir tiesības uz daļu no mammas mantojuma, ja tāds ir. Sazinieties ar notāru, lai saņemtu precīzāku informāciju un uzsāktu mantojuma lietu.

Nē, māsas palīgs (reģistrēta ārstniecības persona) nevar patstāvīgi veikt lāzerepilāciju, pat ja ir izgājis atbilstošus lāzerepilācijas kursus.

Lāzerepilācija ir medicīniska procedūra, ko drīkst veikt tikai noteiktas medicīniskās izglītības un kvalifikācijas personas. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem un Veselības inspekcijas skaidrojumiem, lāzerepilāciju drīkst veikt:

• Ārsts: Ārsts ir tiesīgs veikt lāzerepilāciju patstāvīgi.
• Kosmētiķis vai skaistumkopšanas speciālists (kosmetoloģijā): Šie speciālisti var veikt lāzerepilāciju tikai pēc ārsta konsultācijas un saskaņā ar ārsta norādījumiem un ārstēšanas plānu, ja ierīces ražotājs ir norādījis, ka ar attiecīgo ierīci un metodi šīs speciālistes drīkst strādāt.

Māsas palīgs nav iekļauts šajā personu lokā. Pat ja māsas palīgs ir reģistrēta ārstniecības persona un ir apguvis lāzerepilācijas kursus, viņam nav tiesību patstāvīgi veikt šo procedūru. Māsas palīgs varētu asistēt ārstam vai citam kvalificētam speciālistam lāzerepilācijas procedūras laikā, bet nevar to veikt patstāvīgi.

Par citiem aparātpakalpojumiem (piemēram, aparātmasāžu):

Arī citu aparātpakalpojumu veikšanu regulē normatīvie akti un ražotāju norādījumi. Būtiskākie aspekti ir šādi:

• Ierīces atbilstība: Ierīcei jāatbilst Eiropas Savienības tirgus drošuma, veselības un vides aizsardzības prasībām (CE marķējums). Medicīniskām ierīcēm ir atšķirīgs CE marķējums (CExxxx ar 4 ciparu kodu).
• Ražotāja instrukcija: Pakalpojuma sniedzējam jāievēro ražotāja instrukcijas par ierīces lietošanu, kontrindikācijām un nepieciešamo kompetenci.
• Speciālista kvalifikācija: Daļu iekārtu drīkst izmantot tikai speciālisti ar noteiktu izglītību un kvalifikāciju (piemēram, ārsti, fizioterapeiti, kosmētiķi).

Konkrēti par aparātmasāžu: Ja aparātmasāža tiek veikta medicīniskos nolūkos, to drīkst veikt ārsts vai fizioterapeits. Ja tā tiek veikta skaistumkopšanas nolūkos, to var veikt kosmētiķis vai skaistumkopšanas speciālists, ievērojot ražotāja instrukcijas.

Kopsavilkums:

• Māsas palīgs nedrīkst patstāvīgi veikt lāzerepilāciju.
• Aparātpakalpojumu veikšanu regulē normatīvie akti un ražotāju instrukcijas.
• Jāievēro ierīces atbilstība, ražotāja instrukcijas un speciālista kvalifikācija.

Lai precīzi noskaidrotu, kura persona ir tiesīga veikt konkrētu aparātpakalpojumu, jāvērtē konkrētā ierīce, tās ražotāja instrukcijas un pakalpojuma mērķis (medicīnisks vai skaistumkopšanas). Ja rodas šaubas, ieteicams konsultēties ar Veselības inspekciju.

Nē, Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums nesaglabāsies, ja abi vecāki mainīs deklarēto dzīvesvietu uz citu pašvaldību (šajā gadījumā – Siguldu), pat ja bērns paliks deklarēts Rīgā.

Rīgas domes saistošie noteikumi nosaka, ka līdzfinansējuma saņemšanai ir jābūt spēkā gan bērna, gan vismaz viena no bērna likumiskajiem pārstāvjiem deklarētai dzīvesvietai Rīgas administratīvajā teritorijā. Līdzko abi vecāki deklarēsies citā pašvaldībā, šis nosacījums vairs netiks izpildīts, un līdzfinansējuma izmaksa tiks pārtraukta.

Pēc pārcelšanās uz Siguldu, jums jāsazinās ar Siguldas novada pašvaldību, lai noskaidrotu pirmsskolas izglītības iespējas un pašvaldības atbalsta nosacījumus Siguldā. Pirmsskolas izglītības nodrošināšana ir katras pašvaldības autonomā funkcija, un katrai pašvaldībai var būt savi noteikumi par līdzfinansējumu.

Atbilde ir atkarīga no konkrētās iestādes prasībām un amata apraksta, bet vispārīgi ņemot, iespējams, ka Jūs varētu strādāt par interešu izglītības mūzikas skolotāju, taču ar zināmiem nosacījumiem.

Saskaņā ar Izglītības likumu un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 101 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību", prasības pedagogu izglītībai ir diferencētas atkarībā no izglītības pakāpes un veida.  

• Vispārējās izglītības iestādēs (skolās): Lai strādātu par mūzikas skolotāju, parasti nepieciešams akadēmiskais vai profesionālais bakalaura grāds mūzikā vai mūzikas pedagoģijā un pedagoga kvalifikācija. Jūsu gadījumā, bakalaura grāds mākslās un 72 stundu pedagoģiskie kursi varētu nebūt pilnībā pietiekami, lai strādātu par pilna laika mūzikas skolotāju vispārējās izglītības iestādē.
• Pirmsskolas izglītības iestādēs: Prasības pirmsskolas pedagogiem ir nedaudz atšķirīgas. Lai strādātu par pirmsskolas mūzikas pedagogu vai mūzikas nodarbību vadītāju, nereti pietiek ar pedagoģisko izglītību vai atbilstošu profesionālo kvalifikāciju, kas saistīta ar mūziku. Jūsu gadījumā, bakalaura grāds mākslās ar apgūtiem mūzikas un folkloras kursiem, kā arī pedagoģiskie kursi varētu atbilst prasībām strādāt par mūzikas nodarbību vadītāju pirmsskolas izglītības iestādē, īpaši interešu izglītības ietvaros.
• Interešu izglītības pulciņi: Interešu izglītības pulciņu vadītājiem prasības bieži vien ir elastīgākas. Šeit svarīgāka ir praktiskā pieredze un zināšanas konkrētajā jomā. Jūsu augstākā izglītība mākslās, apgūtie mūzikas un folkloras kursi, kā arī pedagoģiskie kursi varētu būt pietiekami, lai vadītu mūzikas/folkloras interešu izglītības pulciņu gan pirmsskolā, gan skolā.

Svarīgi:

• Konkrētas iestādes prasības: Katrai iestādei var būt savas iekšējās prasības attiecībā uz darbinieku izglītību un kvalifikāciju. Tāpēc pirms pieteikšanās darbam sazinieties ar konkrēto iestādi un noskaidrojiet tās prasības.
• Amata apraksts: Ir būtiski iepazīties ar konkrēto amata aprakstu, lai saprastu, kādas prasmes un zināšanas ir nepieciešamas.
• Profesionālās pilnveides iespējas: Iespējams, Jums varētu būt noderīgi papildināt savas zināšanas un prasmes mūzikas pedagoģijā vai folklorā, apmeklējot tālākizglītības kursus vai seminārus.

Secinājums:

Jūsu izglītība un apgūtie kursi varētu būt pietiekami, lai vadītu mūzikas/folkloras interešu izglītības pulciņu pirmsskolā vai skolā. Taču, lai strādātu par pilna laika mūzikas skolotāju vispārējās izglītības iestādē, visticamāk, būs nepieciešama atbilstoša augstākā izglītība mūzikā vai mūzikas pedagoģijā. Pirms pieteikšanās darbam, obligāti sazinieties ar konkrēto iestādi un noskaidrojiet tās prasības.

Jā, pastāv iespēja pagarināt/piešķirt jaunu termiņuzturēšanās atļauju Jūsu dzīvesbiedrei, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 14. punktu – uz uzturēšanās pamata pie Latvijas pilsoņa. Tomēr ir svarīgi ievērot noteiktus priekšnosacījumus un iesniegt nepieciešamos dokumentus.

Lai persona varētu saņemt termiņuzturēšanās atļauju, pamatojoties uz uzturēšanos pie Latvijas pilsoņa, ir jāpierāda faktiskās laulības attiecības, kas Imigrācijas likuma izpratnē nozīmē kopdzīvi un kopēju mājsaimniecību. Lai gan Jūs esat uzsākuši kopdzīvi 2024. gada maijā, kas ir salīdzinoši nesen, tomēr, ja varēsiet pārliecinoši pierādīt stabilas un ilgstošas attiecības, pastāv iespēja saņemt atļauju.

Kādi pierādījumi varētu būt noderīgi:

• Kopīga deklarētā dzīvesvieta: Lai gan īres līgumā esat iekļauts tikai Jūs, būtu vēlams, ja arī Jūsu dzīvesbiedre varētu deklarēt savu dzīvesvietu tajā pašā adresē. Tas būtu spēcīgs pierādījums kopdzīvei.
• Kopīgi rēķini un maksājumi: Pierādījumi par kopīgiem rēķinu apmaksām (elektrība, ūdens, internets u.c.) ir ļoti svarīgi. Saglabājiet visus maksājumu dokumentus.
• Fotogrāfijas un sarakstes: Fotogrāfijas no kopīgiem pasākumiem, ceļojumiem, kā arī sarakstes var kalpot kā papildu pierādījumi par attiecību esamību.
• Liecinieku liecības: Ja ir personas, kas var apliecināt Jūsu kopdzīvi un attiecības, viņu liecības varētu būt noderīgas.
• Citi pierādījumi: Jebkādi citi dokumenti vai pierādījumi, kas apliecina Jūsu attiecības un kopdzīvi, var tikt ņemti vērā.

Svarīgi aspekti:

• Pieteikšanās termiņš: Pieteikumu termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai jāiesniedz Pirms iepriekšējās uzturēšanās atļaujas termiņa beigām.
• Nepieciešamie dokumenti: Pilns nepieciešamo dokumentu saraksts ir pieejams Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) mājaslapā. Jums būs nepieciešams iesniegt gan Jūsu, gan Jūsu dzīvesbiedres dokumentus, kā arī pierādījumus par Jūsu attiecībām.
• Finansiālais nodrošinājums: Jums kā Latvijas pilsonim būs jāpierāda, ka Jūs spējat nodrošināt savu dzīvesbiedri finansiāli.
• Veselības apdrošināšana: Jūsu dzīvesbiedrei būs nepieciešama veselības apdrošināšana.

Ieteikums:

Iesaku sazināties ar PMLP un konsultēties par konkrēto situāciju un nepieciešamajiem dokumentiem. PMLP speciālisti varēs sniegt precīzāku informāciju un atbildēt uz Jūsu jautājumiem.

Lai gan Jūsu attiecības ir salīdzinoši nesenas, tomēr, rūpīgi sagatavojot visus nepieciešamos dokumentus un pierādījumus, pastāv labas izredzes saņemt termiņuzturēšanās atļauju Jūsu dzīvesbiedrei.

Lai strādātu par sociālo pedagogu izglītības iestādē Latvijā ar jau iegūtu profesionālo bakalaura grādu sociālajā darbā (sociālais darbinieks), Jums nav obligāti jāiegūst papildu augstākā izglītība pedagoģijā. Tomēr ir svarīgi ievērot noteiktas prasības un, iespējams, iegūt papildu kompetences.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 101 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 101), sociālajam pedagogam ir noteiktas šādas prasības attiecībā uz izglītību:  

• Augstākā pedagoģiskā izglītība ar sociālā pedagoga kvalifikāciju; vai
• Augstākā izglītība (citā jomā) un sociālā pedagoga profesionālā kvalifikācija.

Jums jau ir augstākā izglītība sociālajā darbā, kas atbilst otrajam punktam. Tātad, Jums ir jāiegūst sociālā pedagoga profesionālā kvalifikācija.

Kā iegūt sociālā pedagoga profesionālo kvalifikāciju?

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 101, sociālā pedagoga profesionālo kvalifikāciju var iegūt, apgūstot profesionālās pilnveides programmu sociālajā pedagoģijā. Šādas programmas piedāvā dažādas augstskolas un tālākizglītības iestādes Latvijā. Programmas ilgums un saturs var atšķirties, taču tām ir jānodrošina nepieciešamās zināšanas un prasmes sociālpedagoģiskajā darbā izglītības iestādē.

Ko ietver profesionālās pilnveides programma sociālajā pedagoģijā?

Programma parasti ietver šādus aspektus:

• Sociālās pedagoģijas teorētiskie pamati;
• Bērnu un jauniešu attīstības psiholoģija;
• Sociālpedagoģiskā darba metodes un tehnoloģijas;
• Darbs ar dažādām mērķgrupām (bērni ar uzvedības problēmām, bērni no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, u.c.);
• Sadarbība ar ģimenēm, pedagogiem un citām institūcijām;
• Bērnu tiesību aizsardzība;
• Ētikas jautājumi sociālpedagoģiskajā darbā.

Kā rīkoties tālāk?

1. Sazinieties ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) vai Valsts izglītības satura centru (VISC): Lai saņemtu aktuālo informāciju par sociālā pedagoga profesionālās kvalifikācijas prasībām un akreditētām profesionālās pilnveides programmām.
2. Izvēlieties atbilstošu profesionālās pilnveides programmu: Iepazīstieties ar dažādu izglītības iestāžu piedāvātajām programmām un izvēlieties sev piemērotāko.
3. Apgūstiet izvēlēto programmu: Pēc programmas absolvēšanas Jūs iegūsiet sociālā pedagoga profesionālo kvalifikāciju.

Papildus informācija:

• Iesaku arī sazināties ar konkrētajām izglītības iestādēm (skolām vai bērnudārziem), kurās vēlaties strādāt, lai noskaidrotu to specifiskās prasības attiecībā uz sociālo pedagogu.
• Ir vērts ievērot, ka darba devēji var priekšroku dot kandidātiem ar papildu pieredzi darbā ar bērniem un jauniešiem, piemēram, brīvprātīgajā darbā vai citās ar sociālo jomu saistītās aktivitātēs.

Kopsavilkums:

Jums ir nepieciešams iegūt sociālā pedagoga profesionālo kvalifikāciju, apgūstot atbilstošu profesionālās pilnveides programmu. Jūsu esošais bakalaura grāds sociālajā darbā ir labs pamats, un papildu pedagoģiskā izglītība nav obligāta. Sazinieties ar IZM/VISC un izvēlieties akreditētu profesionālās pilnveides programmu.

Nē, Darba likums neparedz obligātu apmaksātu brīvdienu par pirmās palīdzības apmācību apmeklēšanu gadījumā, ja apmācības notiek ārpus darba laika un darbinieks pats organizē savu aizvietošanu.

Tomēr ir vairāki aspekti, kas jāņem vērā:

1. Darba devēja pienākums nodrošināt apmācības: Darba devējam ir jānodrošina darbiniekiem iespēja apgūt pirmās palīdzības prasmes, ja tas ir nepieciešams darba pienākumu veikšanai (piemēram, pirmsskolas izglītības iestādēs).

2. Apmācību laiks: Ja darba devējs organizē apmācības darba laikā, tad šis laiks tiek apmaksāts kā darba laiks. Šajā gadījumā darbiniekam nav jāatstrādā apmācībās pavadītais laiks.

3. Apmācības ārpus darba laika un darbinieka iniciatīva: Ja darbinieks pats vēlas apmeklēt apmācības ārpus darba laika un pašrocīgi vienojas ar kolēģi par savu aizvietošanu un laika atstrādāšanu, tad darba devējam nav pienākuma apmaksāt šo laiku kā darba laiku vai piešķirt apmaksātu brīvdienu. Šāda vienošanās ir uzskatāma par personisku vienošanos starp darbiniekiem.

4. Vienošanās ar darba devēju: Ieteicams vienoties ar darba devēju par apmācību apmeklēšanas kārtību un apmaksas jautājumiem. Darba devējs var lemt par labu darbiniekam un apmaksāt apmācību laiku vai piešķirt apmaksātu brīvdienu, pat ja tas nav tieši noteikts likumā. Šāda vienošanās var tikt fiksēta darba koplīgumā vai citā iekšējā normatīvajā aktā.

5. Darba koplīgums: Ja iestādē ir spēkā darba koplīgums, tajā var būt noteikumi par papildu apmaksātiem atvaļinājumiem vai brīvdienām, kas varētu attiekties arī uz šādu situāciju. Tāpēc pārbaudiet darba koplīguma noteikumus.

Kopsavilkums:

Ja darba devējs nenodrošina apmācības darba laikā un darbinieks pats vienojas par savu aizvietošanu un laika atstrādāšanu, obligāts pienākums apmaksāt šo laiku vai piešķirt apmaksātu brīvdienu darba devējam nav. Tomēr pastāv iespēja vienoties ar darba devēju par labvēlīgākiem nosacījumiem. Iesakām sazināties ar darba devēju un pārrunāt šo jautājumu.

Lai Jūsu pirmā darba diena pēc atvaļinājuma būtu 06.01.2025., iesniegumā ir jānorāda atvaļinājuma periods līdz 05.01.2025. (ieskaitot), un skaidri jānorāda, ka vēlaties izmantot atvaļinājumu tieši šajā periodā, nevis to pagarināt par svētku dienām.

Darba devēja apgalvojums, ka atvaļinājums automātiski pagarinās par svētku dienām, nav pilnībā korekts, it īpaši ņemot vērā, ka Jums ir summētais darba laiks un strādājat pēc grafika.

Kā pareizi noformēt iesniegumu:

Iesniegumā precīzi jānorāda atvaļinājuma periods, iekļaujot gan sākuma, gan beigu datumu. Varat izmantot šādu formulējumu:

"Lūdzu piešķirt man ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu no 2024. gada 23. decembra līdz 2025. gada 5. janvārim (ieskaitot). Lūdzu nepagarināt atvaļinājumu par svētku dienām."

Apmaksāto atvaļinājuma dienu skaits:

Šajā periodā ietilpst šādas svētku dienas:

• 24. decembris – Ziemassvētku vakars
• 25. decembris – Pirmie Ziemassvētki
• 26. decembris – Otrie Ziemassvētki
• 31. decembris – Vecgada vakars  
• 1. janvāris – Jaunais gads

Saskaņā ar Darba likuma 156. pantu, svētku dienas, kas iekrīt atvaļinājuma laikā, atvaļinājuma ilgumā netiek ieskaitītas. Tas nozīmē, ka par šīm piecām svētku dienām Jums netiks maksāta atvaļinājuma nauda, bet tās netiks ieskaitītas arī Jūsu atvaļinājuma dienās. Jums tiks apmaksātas tās darba dienas, kas iekrīt atvaļinājuma periodā, izņemot iepriekšminētās svētku dienas.

Summētais darba laiks un grafiks:

Tā kā Jums ir summētais darba laiks un strādājat pēc grafika, ir svarīgi, lai darba devējs precīzi aprēķinātu Jums pienākošos atvaļinājuma apmaksu, ņemot vērā Jūsu darba grafiku un svētku dienu izslēgšanu. Ja grafikā atvaļinājuma periodā būtu paredzētas Jūsu darba dienas, tās netiks apmaksātas kā atvaļinājuma dienas, ja tās iekrīt svētku dienās.

Svarīgi:

• Iesniedziet iesniegumu rakstiski un saglabājiet tā kopiju.
• Pārrunājiet situāciju ar darba devēju un pārliecinieties, ka viņš saprot Jūsu vēlmi nepagarināt atvaļinājumu par svētku dienām.
• Ja rodas neskaidrības, konsultējieties ar Valsts darba inspekciju.

Kopsavilkums:

Lai atvaļinājums beigtos 05.01.2025., iesniegumā precīzi norādiet šo datumu kā atvaļinājuma beigu datumu un skaidri norādiet, ka nevēlaties pagarināt atvaļinājumu par svētku dienām. Par svētku dienām atvaļinājuma nauda netiks maksāta, bet tās netiks ieskaitītas arī atvaļinājuma dienās. Jums tiks apmaksātas tās darba dienas, kas iekrīt atvaļinājuma periodā, izņemot svētku dienas.

Nē, Jūs nedrīkstat pieņemt "tējas naudu" šādā situācijā, ja uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumi to aizliedz.

Šeit ir divi galvenie aspekti:

1. Uzņēmuma iekšējie noteikumi: Darba devējam ir tiesības noteikt iekšējo kārtību uzņēmumā, kas attiecas uz darbinieku rīcību, tostarp dāvinājumu, atlīdzību vai citu labumu pieņemšanu. Ja uzņēmuma iekšējie noteikumi skaidri aizliedz pieņemt jebkāda veida atlīdzību no klientiem papildus noteiktajai samaksai par pakalpojumiem, tad šis aizliegums ir saistošs darbiniekam. Darbiniekam ir jāievēro darba devēja noteiktā kārtība. Šis princips balstās uz Darba likuma 91. pantu, kas nosaka darbinieka pienākumus ievērot darba kārtības noteikumus.

2. Civillikuma normas par dāvinājumu: Pat ja uzņēmuma iekšējie noteikumi tieši neaizliegtu "tējas naudas" pieņemšanu, šī situācija varētu tikt traktēta kā dāvinājums. Saskaņā ar Civillikuma 1913. pantu, dāvinājums ir bezatlīdzības labdarība, ar ko viena persona (dāvinātājs) atdod otrai (saņēmējam) kādu tiesību vai lietu. Tomēr, ja dāvinājums tiek pieņemts saistībā ar darba pienākumu veikšanu un pretēji darba devēja interesēm vai iekšējai kārtībai, tas var tikt uzskatīts par darba disciplīnas pārkāpumu.

Secinājums:

Galvenais arguments, kāpēc Jūs nedrīkstat pieņemt "tējas naudu" šajā situācijā, ir uzņēmuma iekšējie noteikumi, kas to aizliedz. Šiem noteikumiem ir prioritāte pār jebkādām mutiskām vai netiešām vienošanām ar klientu. Darbiniekam ir jāievēro darba devēja noteiktā kārtība.

Papildus:

• Ja Jūs tomēr vēlaties pieņemt šādu atlīdzību, Jums jāsaņem rakstiska atļauja no darba devēja.
• Šāda rīcība var tikt uzskatīta par uzticības zaudēšanu pret darba devēju un var novest pie disciplinārsoda vai pat darba attiecību pārtraukšanas.

Tāpēc, lai izvairītos no jebkādām problēmām, stingri iesakām ievērot uzņēmuma iekšējos noteikumus un nepieņemt "tējas naudu" šādā situācijā.

Nē, šajā gadījumā Jums nepienākas trīs papildatvaļinājuma dienas par periodu no 01.09.2023. līdz 31.08.2024.

Saskaņā ar Darba likuma 151. panta pirmo daļu, darbiniekam, kuram ir trīs vai vairāk bērnu līdz 16 gadu vecumam vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, piešķir trīs darba dienas ilgu apmaksātu papildatvaļinājumu. Šīs tiesības rodas no brīža, kad ir izpildīti minētie nosacījumi, proti, kad piedzimst trešais bērns.

Jūsu gadījumā trešais bērns piedzimst 02.08.2024. Tas nozīmē, ka tiesības uz trim papildatvaļinājuma dienām Jums rodas no 02.08.2024.

Tā kā Jūsu individuālais atvaļinājuma aprēķina gads beidzas 31.08.2024., par šo periodu (no 02.08.2024. līdz 31.08.2024.) Jums pienākas proporcionāla daļa no trim papildatvaļinājuma dienām, nevis pilnas trīs dienas.

Kā aprēķināt proporcionālo daļu:

Lai aprēķinātu proporcionālo daļu, var izmantot šādu formulu:

(Dienu skaits, kad ir tiesības uz papildatvaļinājumu / Kalendāro dienu skaits gadā) * Papildatvaļinājuma dienu skaits

Jūsu gadījumā:

• Dienu skaits, kad ir tiesības uz papildatvaļinājumu: 29 dienas (no 02.08.2024. līdz 31.08.2024.)
• Kalendāro dienu skaits gadā: 365 dienas
• Papildatvaļinājuma dienu skaits: 3 dienas

(29 / 365) * 3 ≈ 0,24 darba dienas

Tātad, par periodu no 02.08.2024. līdz 31.08.2024. Jums pienākas aptuveni 0,24 papildatvaļinājuma dienas. Šo daļu var noapaļot atbilstoši uzņēmumā pieņemtajai praksei (parasti uz augšu līdz veselai dienai, ja ir vismaz puse dienas). Tomēr pilnas trīs dienas par šo periodu Jums nepienākas.

Par nākamo atvaļinājuma aprēķina gadu (no 01.09.2024. līdz 31.08.2025.) Jums pienāksies pilnas trīs papildatvaļinājuma dienas, jo visu šo periodu Jums būs trīs bērni līdz 16 gadu vecumam.

Kopsavilkums:

Par periodu no 01.09.2023. līdz 31.08.2024. Jums pienākas viena papildatvaļinājuma diena (kā iepriekš). Pēc trešā bērna piedzimšanas 02.08.2024. Jums rodas tiesības uz papildatvaļinājumu, bet par šo periodu pienākas tikai proporcionāla daļa no trim dienām (aptuveni 0,24 dienas). Pilnas trīs dienas Jums pienāksies par nākamo atvaļinājuma aprēķina gadu.

Atbilde ir atkarīga no vairākiem faktoriem, galvenokārt no tā, vai ir legāls pamats kanalizācijas cauruļu atrašanās vietai uz kaimiņa zemes.

Situācijas un to juridiskais izvērtējums:

1. Ir reģistrēts servitūts: Ja Zemesgrāmatā ir reģistrēts servitūts par labu Jūsu īpašumam, kas piešķir tiesības izmantot kaimiņa zemi kanalizācijas cauruļu novietošanai un ekspluatācijai, tad kaimiņš nevar Jums aizliegt izmantot pilsētas kanalizāciju. Servitūts ir lietu tiesība, kas ir saistoša visiem zemes īpašniekiem, arī nākamajiem. Šajā gadījumā Jums ir legālas tiesības izmantot caurules, neatkarīgi no kaimiņa viedokļa.

2. Nav reģistrēts servitūts, bet ir bijusi vienošanās: Ja nav reģistrēts servitūts, bet ir bijusi mutiska vai rakstiska vienošanās ar iepriekšējo vai esošo kaimiņu par cauruļu novietošanu, situācija ir sarežģītāka. Svarīgi ir noskaidrot vienošanās saturu un apstākļus. Ja vienošanās ir bijusi skaidra un nepārprotama, un Jūs varat to pierādīt, pastāv iespēja, ka tiesa atzīs Jūsu tiesības izmantot caurules. Tomēr bez reģistrēta servitūta Jūsu pozīcijas ir vājākas.

3. Nav bijusi nekāda vienošanās: Ja nav bijusi nekāda vienošanās ar kaimiņu par cauruļu novietošanu uz viņa zemes, tad kaimiņam ir tiesības pieprasīt cauruļu pārvietošanu. Šajā gadījumā Jums būs jāvienojas ar kaimiņu par jaunu cauruļu novietojumu vai jāmeklē citi risinājumi, piemēram, pieslēgšanās kanalizācijai no citas puses vai lokālās attīrīšanas iekārtas ierīkošana.

4. Aizsargjoslas: Ja kanalizācijas caurules ir daļa no pilsētas kanalizācijas tīkla, tām var būt noteiktas aizsargjoslas. Aizsargjoslu likums nosaka ierobežojumus zemes īpašniekiem šajās joslās. Tomēr tas nenozīmē automātisku tiesību izmantot caurules, ja nav citas vienošanās vai servitūta.

Ko darīt šajā situācijā:

• Pārbaudiet Zemesgrāmatu: Pārliecinieties, vai par labu Jūsu īpašumam ir reģistrēts servitūts.
• Meklējiet dokumentus: Meklējiet jebkādus dokumentus, kas apliecina vienošanos ar kaimiņu par cauruļu novietošanu.
• Konsultējieties ar juristu: Ja ir strīds ar kaimiņu, konsultējieties ar juristu, kas specializējas zemes tiesībās.
• Vienojieties ar kaimiņu: Mēģiniet vienoties ar kaimiņu par servitūta reģistrēšanu vai citu risinājumu.

Secinājums:

Ja ir reģistrēts servitūts, kaimiņš nevar Jums aizliegt izmantot pilsētas kanalizāciju. Citās situācijās Jūsu tiesības ir atkarīgas no konkrētiem apstākļiem un pierādījumiem. Vienmēr ir ieteicams meklēt juridisku palīdzību un mēģināt vienoties ar kaimiņu.

Laiks, ko pavadāt ceļā uz lidostu, lidojot un nokļūstot līdz viesnīcai Varšavā 18. novembrī, var tikt uzskatīts par darba laiku atkarībā no konkrētiem apstākļiem.

Saskaņā ar Darba likumu, darba laiks ir laika posms, kurā darbinieks veic darbu, atrodas darba devēja rīcībā un pilda darba devēja norādījumus.

Šajā gadījumā, ja Jūs ceļojat uz Varšavu darba devēja uzdevumā, lai piedalītos darba tikšanās, un ceļojums notiek ārpus Jūsu parastā darba laika, pastāv vairāki aspekti, kas jāņem vērā:

1. Ceļš uz lidostu: Laiks, ko pavadāt ceļā no mājām uz lidostu, parasti netiek uzskatīts par darba laiku, ja vien nav citāda vienošanās ar darba devēju vai tas nav tieši saistīts ar darba pienākumu veikšanu (piemēram, Jums ir jāveic kādi darba uzdevumi ceļā). Tomēr, ņemot vērā, ka šis ceļojums notiek ārpus Jūsu parastā darba laika un ir saistīts ar darba devēja uzdevumu, varētu būt pamats vienoties ar darba devēju par daļēju vai pilnīgu šī laika ieskaitīšanu darba laikā.

2. Lidojums: Laiks, ko pavadāt lidojumā, var tikt uzskatīts par darba laiku, ja lidojuma laikā Jums ir jāveic kādi darba pienākumi (piemēram, jāgatavojas sapulcei, jāstrādā ar dokumentiem utt.). Ja lidojums notiek ārpus Jūsu parastā darba laika un ir saistīts ar darba devēja uzdevumu, pastāv pamats vienoties ar darba devēju par daļēju vai pilnīgu šī laika ieskaitīšanu darba laikā. Eiropas Savienības Tiesas prakse ir atzinusi, ka ceļš uz darba vietu, kas nav ierasta darba vieta, var tikt uzskatīts par darba laiku.

3. Ceļš no lidostas Varšavā līdz viesnīcai: Laiks, ko pavadāt ceļā no lidostas Varšavā līdz viesnīcai, parasti tiek uzskatīts par darba laiku, jo tas ir tieši saistīts ar darba braucienu un darba devēja uzdevuma izpildi.

Dienasnauda:

Jums ir tiesības uz dienasnaudu par laiku, ko pavadāt darba komandējumā ārvalstīs. Dienasnaudas apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi". Dienasnauda ir paredzēta, lai kompensētu papildu izdevumus, kas rodas saistībā ar uzturēšanos ārpus pastāvīgās darba vietas.

Kā rīkoties:

• Pārrunājiet situāciju ar darba devēju: Svarīgi ir skaidri vienoties ar darba devēju par to, kā tiks uzskaitīts laiks 18. novembrī. Iesakiet ņemt vērā Eiropas Savienības Tiesas praksi un apspriest iespēju daļēji vai pilnībā ieskaitīt ceļā pavadīto laiku darba laikā.
• Dokumentējiet ceļojuma laiku: Fiksējiet laiku, ko pavadāt ceļā uz lidostu, lidojumā un ceļā uz viesnīcu.
• Iesniedziet attiecīgus dokumentus: Iesniedziet darba devējam visus nepieciešamos dokumentus par ceļojumu (biļetes, viesnīcas rēķinus utt.), lai saņemtu kompensāciju par izdevumiem un dienasnaudu.

Kopsavilkums:

Lai gan tiešas atsauces uz likumu par šādu situāciju nav, Eiropas Savienības Tiesas prakse un Darba likuma interpretācija ļauj uzskatīt daļu no ceļā pavadītā laika par darba laiku, it īpaši ārpus ierastā darba laika notikušos braucienos darba devēja uzdevumā. Svarīgi ir vienoties ar darba devēju par konkrētu laika uzskaites kārtību un dokumentēt visu ceļojuma laiku. Jums noteikti pienākas dienasnauda par komandējuma laiku.

Situācija ir sarežģīta, un nepieciešams rīkoties nekavējoties. Atbildot uz Jūsu jautājumu, jāņem vērā vairāki aspekti:

Par uzturēšanās atļaujas anulēšanu:

Uzturēšanās atļauju var anulēt dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ja ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas, nav pietiekamu finanšu līdzekļu, ir apdraudējums valsts drošībai vai citi Imigrācijas likumā noteiktie gadījumi (skatīt PMLP mājaslapu). Svarīgi ir noskaidrot konkrēto iemeslu, kāpēc meitenei anulēta uzturēšanās atļauja.

Paziņošanas kārtība:

Paziņojumam par uzturēšanās atļaujas anulēšanu jābūt oficiālam, nevis caur sociālajiem tīkliem. PMLP lēmumam par anulēšanu jābūt rakstiskam un jāpaziņo personai noteiktā kārtībā. Paziņošana Instagramā nav uzskatāma par oficiālu paziņojumu.

Ko darīt nekavējoties:

1. Sazināties ar PMLP: Nekavējoties jāsazinās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), lai noskaidrotu oficiālo iemeslu uzturēšanās atļaujas anulēšanai un saņemtu oficiālu rakstisku lēmumu. Jāpieprasa rakstisks pamatojums par lēmumu un informācija par pārsūdzēšanas kārtību.
2. Pārsūdzēt lēmumu: Ja ir pamats uzskatīt, ka lēmums par anulēšanu ir nepamatots, tas ir jāpārsūdz tiesā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā. Svarīgi ievērot pārsūdzēšanas termiņus.
3. Konsultēties ar juristu: Obligāti jākonsultējas ar juristu, kas specializējas imigrācijas tiesībās. Jurists varēs izvērtēt situāciju, palīdzēt sagatavot dokumentus un pārstāvēt intereses tiesā.

Par laulībām:

Ja uzturēšanās atļauja ir anulēta, meitenei formāli nav šķēršļu laulības reģistrācijai Latvijā, ja vien nav citu ierobežojumu (piemēram, fiktīva laulība). Tomēr pēc laulībām automātiski netiek piešķirta uzturēšanās atļauja.

Kā apprecēties un iegūt uzturēšanās atļauju pēc laulībām:

Pēc laulību noslēgšanas Jūsu dēlam jākļūst par uzaicinātāju, un meitenei jāpieprasa termiņuzturēšanās atļauja kā Latvijas pilsoņa laulātajai. Šajā gadījumā jāiesniedz visi nepieciešamie dokumenti PMLP, tostarp laulības apliecība, dokumenti, kas apliecina ģimenes saites, un citi Imigrācijas likumā noteiktie dokumenti. (Skatīt PMLP mājaslapu).

Svarīgi:

• Nekavējoties rīkoties un sazināties ar PMLP un juristu.
• Savākt visus dokumentus, kas apliecina attiecību nopietnību un laulības patiesumu (kopīgas fotogrāfijas, sarakste, bankas konti u.c.).
• Ievērot visus termiņus un prasības, kas noteiktas Imigrācijas likumā.

Šī situācija prasa ātru un profesionālu rīcību. Konsultācija ar juristu ir ļoti ieteicama, lai nodrošinātu vislabāko rezultātu.

Ja Jums ir vairāki kreditori un parādu piedziņa notiek tiesas ceļā, ieturējumu kārtību un apmēru nosaka Civilprocesa likums. Galvenie aspekti ir šādi:

Piedziņas secība:

Civilprocesa likuma 622. pants nosaka piedziņas kārtību. Prioritāte ir šāda:

1. Uzturlīdzekļi (alimentu parādi).
2. Atlīdzība par nodarīto kaitējumu veselībai vai sakarā ar personas nāvi.
3. Darba samaksas parādi.
4. Obligātie maksājumi valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (nodokļi, nodevas).
5. Pārējie parādi (kredīti, aizdevumi u.c.).

Ja ir vairāki kreditori vienā prioritātes grupā, piedziņa notiek proporcionāli katra kreditora prasījuma apmēram.

Ieturējumu apmērs:

• Pamatprincips: No Jūsu ienākumiem (alga, pensija u.c.) ietur noteiktu procentuālu daļu, lai segtu parādus.
• Saglabājamā summa: Svarīgi ir tas, ka Jums tiek garantēts minimālais ienākumu līmenis, no kura ieturējumus neveic. No 2023. gada 1. janvāra tas ir 50% no minimālās mēnešalgas, pieskaitot 15% no minimālās mēnešalgas par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu (kurš ir reģistrēts Jūsu nodokļu grāmatiņā).
• Maksimālais ieturējumu apmērs: Ja ir vairāki piedzinēji (vairākas izpildu lietas), kopējais ieturējumu apmērs nedrīkst pārsniegt 40% no Jūsu ienākumiem, kas pārsniedz saglabājamo minimumu.
• Piemērs: Ja Jūsu neto alga ir 1000 eiro, minimālā alga ir 620 eiro, un Jums ir viens apgādājamais, tad saglabājamā summa ir 620/2 + 620*0.15 = 310 + 93= 403 eiro. No atlikušajiem 597 eiro var ieturēt ne vairāk kā 40%, t.i., 238.80 eiro.

Kā notiek atmaksa katram kreditoram:

• Tiesu izpildītājs: Pēc tiesas sprieduma saņemšanas kreditors vēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, kurš uzsāk piespiedu piedziņu.
• Ieturējumu veikšana: Darba devējs (vai cita ienākumu izmaksātājiestāde) saņem tiesu izpildītāja rīkojumu par ieturējumu veikšanu no Jūsu ienākumiem.
• Līdzekļu sadale: Tiesu izpildītājs sadala ieturētos līdzekļus starp kreditoriem atbilstoši piedziņas secībai un katra kreditora prasījuma apmēram.

Svarīgi:

• Sadarbojieties ar tiesu izpildītāju: Informējiet tiesu izpildītāju par saviem ienākumiem, apgādāmajiem un citām būtiskām apstākļiem.
• Konsultējieties ar juristu: Ja Jums ir sarežģīta situācija ar vairākiem kreditoriem, ieteicams konsultēties ar juristu, lai saņemtu padomu par savām tiesībām un iespējām.
• Ievērojiet likumu: Centieties ievērot tiesas spriedumus un sadarboties ar tiesu izpildītāju, lai izvairītos no papildu sankcijām.

Papildus informācija:

• Ieturējumus var veikt ne tikai no darba algas, bet arī no citiem ienākumiem, piemēram, pensijas, stipendijas, slimības pabalsta (izņemot atsevišķus gadījumus).
• Pastāv arī ienākumu veidi, no kuriem ieturējumus neveic (piemēram, valsts sociālie pabalsti noteiktos gadījumos).
• Ja Jums ir finansiālas grūtības, varat apsvērt iespēju pieteikties parādnieku reģistrā vai meklēt citus risinājumus, piemēram, vienošanos ar kreditoriem par parāda restrukturizāciju.

Šī informācija ir vispārīga, un katra situācija ir jāizvērtē individuāli. Tāpēc, ja Jums ir konkrēti jautājumi vai neskaidrības, ieteicams konsultēties ar juristu vai tiesu izpildītāju.

Ieturējumu apmēru no pensijas, kas ir mazāka par 600 eiro mēnesī, nosaka Civilprocesa likuma 594. un 622. pants, ņemot vērā vairākus faktorus. Galvenie aspekti ir šādi:

Saglabājamā summa:

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 594. pantu, parādniekam jebkurā gadījumā tiek saglabāti līdzekļi 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, pieskaitot 15% no minimālās mēnešalgas par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu.

No 2024. gada 1. janvāra minimālā mēnešalga Latvijā ir 700 eiro. Tātad:

• Bez apgādāmajiem: Saglabājamā summa ir 700 / 2 = 350 eiro.
• Ar vienu apgādājamo: Saglabājamā summa ir 350 + (700 * 0.15) = 350 + 105 = 455 eiro.
• Ar diviem apgādāmajiem: Saglabājamā summa ir 350 + (700 * 0.15 * 2) = 350 + 210 = 560 eiro.

Ieturējumu apmērs no pensijas daļas, kas pārsniedz saglabājamo summu:

No pensijas daļas, kas pārsniedz iepriekš minēto saglabājamo summu, var veikt ieturējumus. Ieturējumu apmērs ir atkarīgs no tā, vai ir viens vai vairāki piedzinēji (vairākas izpildu lietas):

• Viens piedzinējs: Ieturējumi nepārsniedz 30% no pensijas daļas, kas pārsniedz saglabājamo summu.
• Vairāki piedzinēji: Ieturējumi nepārsniedz 40% no pensijas daļas, kas pārsniedz saglabājamo summu.

Piemēri:

Pieņemsim, ka Jūsu pensija ir 500 eiro un Jums nav apgādājamo:

1. Saglabājamā summa ir 350 eiro.
2. Summa, no kuras var veikt ieturējumus, ir 500 - 350 = 150 eiro.
3. Viens piedzinējs: Maksimālais ieturējums ir 150 * 0.30 = 45 eiro. Jūs saņemsiet 500 - 45 = 455 eiro.
4. Vairāki piedzinēji: Maksimālais ieturējums ir 150 * 0.40 = 60 eiro. Jūs saņemsiet 500 - 60 = 440 eiro.

Pieņemsim, ka Jūsu pensija ir 500 eiro un Jums ir viens apgādājamais:

1. Saglabājamā summa ir 455 eiro.
2. Summa, no kuras var veikt ieturējumus, ir 500 - 455 = 45 eiro.
3. Viens piedzinējs: Maksimālais ieturējums ir 45 * 0.30 = 13.50 eiro. Jūs saņemsiet 500 - 13.50 = 486.50 eiro.
4. Vairāki piedzinēji: Maksimālais ieturējums ir 45 * 0.40 = 18 eiro. Jūs saņemsiet 500-18= 482 eiro.

Svarīgi:

• Šie aprēķini ir vispārīgi. Katra situācija ir jāizvērtē individuāli, ņemot vērā konkrētus apstākļus, piemēram, citus ienākumu veidus, uzturlīdzekļu parādus u.c.
• Ja ir uzturlīdzekļu parāds, ieturējumu apmērs var būt lielāks par 40%, jo uzturlīdzekļiem ir prioritāte.
• Ja Jums ir jautājumi par konkrētu ieturējumu apmēru, Jums jāsazinās ar zvērinātu tiesu izpildītāju, kas veic piedziņu, vai jākonsultējas ar juristu.

Kopsavilkums:

Pat ja Jūsu pensija ir mazāka par 600 eiro, no tās var veikt ieturējumus par parādiem, bet Jums vienmēr tiks saglabāta noteikta minimālā summa, kas atkarīga no minimālās algas un apgādājamo skaita. Ieturējumu apmērs no summas, kas pārsniedz minimumu, ir atkarīgs no piedzinēju skaita.

Ieturējumu apmēru no Jūsu darba algas nosaka Civilprocesa likuma 594. un 622. pants. Tā kā ir divas izpildlietas (vairāki piedzinēji), ieturējumi tiks veikti, ievērojot šādus nosacījumus:

1. Saglabājamā summa: Jums vienmēr tiek garantēta noteikta minimālā summa, no kuras ieturējumus neveic. No 2024. gada 1. janvāra tā ir 50% no minimālās mēnešalgas (700 eiro), tātad 350 eiro. Ja Jums ir apgādājamie (nepilngadīgi bērni, kas reģistrēti Jūsu nodokļu grāmatiņā), saglabājamā summa palielinās par 15% no minimālās mēnešalgas par katru apgādājamo. Piemēram, ar vienu apgādājamo saglabājamā summa būtu 350 + (700 * 0.15) = 455 eiro. Šajā piemērā pieņemšu, ka apgādājamo nav, tātad saglabājamā summa ir 350 eiro.

2. Ieturējumu apmērs no summas, kas pārsniedz minimumu: Tā kā ir divas izpildlietas, maksimālais ieturējumu apmērs ir 40% no tās algas daļas, kas pārsniedz saglabājamo minimumu.

Aprēķins Jūsu gadījumā:

• Jūsu neto alga: 1700 eiro
• Saglabājamā summa: 350 eiro (pieņemot, ka nav apgādājamo)
• Summa, no kuras var veikt ieturējumus: 1700 - 350 = 1350 eiro
• Maksimālais ieturējums: 1350 * 0.40 = 540 eiro

Tātad, maksimāli no Jūsu algas var ieturēt 540 eiro. Jums paliks 1700 - 540 = 1160 eiro.

Svarīgi precizējumi:

• Piedziņas secība: Ja viena no izpildlietām ir par uzturlīdzekļiem (alimentiem), tad ieturējumu apmērs var būt lielāks par 40%, jo uzturlīdzekļiem ir prioritāte. Šajā gadījumā vispirms tiks segts uzturlīdzekļu parāds, un tikai tad pārējie kredīti.
• Proporcionāla sadale: Ja abas izpildlietas ir par kredītiem, tiesu izpildītājs sadalīs ieturēto summu starp kreditoriem proporcionāli katra kreditora prasījuma apmēram. Tas nozīmē, ka lielāka parāda īpašnieks saņems lielāku daļu no ieturētās summas.
• Izdevumi par piedziņu: Jāņem vērā, ka no ieturētās summas tiks segti arī tiesu izpildītāja izdevumi par piedziņas veikšanu.
• Konsultācija ar tiesu izpildītāju: Lai iegūtu precīzu informāciju par ieturējumu apmēru konkrēti Jūsu gadījumā, vislabāk ir sazināties tieši ar tiesu izpildītāju, kurš veic piedziņu. Viņš varēs sniegt detalizētu informāciju par katru izpildlietu un precīzu aprēķinu.

Kopsavilkums:

Pieņemot, ka Jums nav apgādājamo un abas izpildlietas ir par kredītiem, no Jūsu 1700 eiro lielās neto algas maksimāli var ieturēt 540 eiro. Taču, lai saņemtu precīzu informāciju, konsultējieties ar tiesu izpildītāju.

Situācija ir pretrunīga un prasa rūpīgu izvērtēšanu. Atbildot uz Jūsu jautājumiem secīgi:

Par ierakstu Latvijas Bankas kredītu reģistrā:

Ja kredīts ir norakstīts 100% apmērā saskaņā ar 2022. gada likumu, ir ļoti apšaubāmi, vai ieraksts Latvijas Bankas kredītu reģistrā par 100% parādu ir likumīgs. Kredītu reģistra mērķis ir atspoguļot faktisko parāda stāvokli. Ja parāds ir norakstīts, tam nevajadzētu atspoguļoties reģistrā kā aktīvam parādam. Šis ieraksts varētu būt kļūda vai nepareiza informācijas apstrāde.

Par paziņojumiem un vēstulēm:

Ja kredīts ir norakstīts, bankai bija jānodrošina atbilstoša informācija gan kredītņēmējam, gan galvotājam. Paziņojumam par norakstīšanu jābūt skaidram un nepārprotamam, un tas jānosūta rakstiski. Tas, ka dēls divu gadu laikā nav saņēmis nekādu informāciju, ir ļoti satraucoši un varētu būt pamats sūdzībām.

Par tiesas lēmumu:

Ja kredīts ir norakstīts 100% apmērā, bankai nav tiesiska pamata prasīt tā atmaksu, izņemot gadījumus, kad norakstīšana ir notikusi kļūdas dēļ vai ir atklājušies jauni apstākļi. Lai uzsāktu parāda piedziņu, vienmēr ir nepieciešams tiesas lēmums (izņemot gadījumus, kad pastāv notariāls akts ar izpilduzīmogu). Šajā gadījumā, ņemot vērā norakstīšanu, tiesas lēmums par parāda piedziņu būtu nelikumīgs.

Par noilgumu un brīdinājuma vēstulēm:

Vispārējais noilguma termiņš prasījumiem Latvijā ir 10 gadi. Tomēr, ja ir bijis tiesas lēmums vai cits izpildu dokuments, noilguma termiņš var tikt pārtraukts vai pagarināts. Šajā gadījumā, ņemot vērā kredīta norakstīšanu, noilguma jautājumam nav būtiskas nozīmes, jo parāda faktiski vairs nav. Attiecībā uz brīdinājuma vēstulēm – tās parasti tiek sūtītas pirms vēršanās tiesā. Šajā situācijā, kad kredīts ir norakstīts, brīdinājuma vēstulēm nebūtu juridiska pamata.

Ko darīt šajā situācijā:

1. Rakstisks pieprasījums bankai: Nekavējoties jānosūta rakstisks pieprasījums bankai, pieprasot skaidrojumu par ierakstu Latvijas Bankas kredītu reģistrā un apliecinājumu par kredīta norakstīšanu. Jāpieprasa arī dokumentāls pierādījums par norakstīšanu.
2. Sūdzība Latvijas Bankai: Ja banka nesniedz apmierinošu atbildi vai atsakās labot ierakstu kredītu reģistrā, jāiesniedz sūdzība Latvijas Bankai, kas uzrauga kredītu reģistra darbību.
3. Konsultācija ar juristu: Noteikti jākonsultējas ar juristu, kas specializējas kredīttiesībās. Jurists varēs izvērtēt situāciju, palīdzēt sagatavot dokumentus un pārstāvēt dēla intereses.
4. Datu valsts inspekcija: Ja ir aizdomas par personas datu apstrādes pārkāpumiem saistībā ar ierakstu kredītu reģistrā, var vērsties arī Datu valsts inspekcijā.

Kopsavilkums:

Ieraksts Latvijas Bankas kredītu reģistrā par norakstītu parādu ir ļoti problemātisks. Bankas rīcība, nesniedzot informāciju, ir nepieņemama. Jārīkojas nekavējoties, pieprasot skaidrojumus un konsultējoties ar juristu. Visticamāk, ieraksts kredītu reģistrā ir jālabo, un bankai nav tiesiska pamata pieprasīt norakstītā kredīta atmaksu.

Izpildraksts par algas daļas ieturēšanu darba vietā tiek nosūtīts šādos gadījumos:

1. Tiesas spriedums vai cits izpildu dokuments: Ja tiesa ir pieņēmusi spriedumu par parāda piedziņu no Jums, vai ir cits izpildu dokuments (piemēram, notariāls akts ar izpilduzīmogu), kreditors var vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja ar lūgumu uzsākt piespiedu piedziņu. Tiesu izpildītājs, pamatojoties uz šo spriedumu vai dokumentu, izsniedz izpildrakstu, ko nosūta Jūsu darba devējam.

2. Parādnieks nepilda saistības labprātīgi: Pat ja Jūs iepriekš esat vienojies ar kreditoru vai tiesu izpildītāju par parāda atmaksas grafiku, ja Jūs regulāri nepildāt šo grafiku vai kavējat maksājumus, tiesu izpildītājs var lemt par piespiedu piedziņu un nosūtīt izpildrakstu darba vietai. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu parāda efektīvu atgūšanu.

3. Vienošanās netiek ievērota: Ja ir bijusi vienošanās ar tiesu izpildītāju par konkrētu maksājumu veikšanu un šī vienošanās netiek ievērota, tiesu izpildītājs var uzsākt piespiedu piedziņu, nosūtot izpildrakstu darba devējam.

Jūsu konkrētajā situācijā:

Tas, ka Jūs katru mēnesi maksājat tiesu izpildītājam norunāto summu, bet vienlaikus saņemat paziņojumu darba vietā par ieturējumiem, varētu nozīmēt vienu no šiem scenārijiem:

• Nepietiekama summa: Iespējams, Jūsu veiktie maksājumi nesedz visu parāda summu vai procentus, un tiesu izpildītājs ir nolēmis uzsākt piespiedu piedziņu, lai nodrošinātu pilnīgu parāda atmaksu.
• Formāla procedūra: Iespējams, tiesu izpildītājs ir formāli nosūtījis izpildrakstu darba devējam, lai nodrošinātu parāda atmaksu, pat ja Jūs veicat maksājumus saskaņā ar grafiku. Šādā gadījumā Jums nekavējoties jāsazinās ar tiesu izpildītāju, lai noskaidrotu situāciju. Iespējams, pēc sarunas ar tiesu izpildītāju ieturēšana no algas tiks atcelta.
• Kļūda: Iespējama arī kļūda tiesu izpildītāja darbā. Tādēļ ir svarīgi sazināties ar viņu un noskaidrot iemeslu izpildraksta nosūtīšanai.

Par aktuālo parāda summu:

Jūs varat redzēt aktuālo parāda summu vairākos veidos:

• Sazinoties ar tiesu izpildītāju: Tiesu izpildītājam ir jāsniedz Jums informācija par aktuālo parāda summu, veiktajiem maksājumiem un atlikušo parādu. Jums ir tiesības pieprasīt šādu informāciju rakstiski.
• Izpildu lietas materiāli: Jums ir tiesības iepazīties ar savas izpildu lietas materiāliem pie tiesu izpildītāja. Tur būs atrodama visa informācija par parādu, veiktajiem ieturējumiem un citu būtisku informāciju.
• E-lietas portāls (iespējams): Atkarībā no konkrētā tiesu izpildītāja un lietas veida, informācija par izpildu lietu varētu būt pieejama arī elektroniski E-lietas portālā. Jāpārliecinās, vai Jūsu lieta ir pieejama šajā portālā.

Rekomendācijas:

• Nekavējoties sazinieties ar tiesu izpildītāju, lai noskaidrotu konkrēto iemeslu izpildraksta nosūtīšanai darba vietai.
• Pieprasiet rakstisku informāciju par aktuālo parāda summu un veiktajiem ieturējumiem.
• Saglabājiet visus dokumentus, kas saistīti ar parādu un tā atmaksu (maksājumu kvītis, saraksti ar kreditoru vai tiesu izpildītāju u.c.).

Svarīgi ir aktīvi sadarboties ar tiesu izpildītāju, lai novērstu neskaidrības un nodrošinātu pareizu parāda atmaksu.

Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) jau ir informēts, bet situācija nav mainījusies, un Jūs uzskatāt, ka notiek apzināta krāpšana ar cenām, Jums ir vairākas iespējas:

1. Iesniegums Valsts policijai: Jā, Jūs varat iesniegt iesniegumu Valsts policijai par iespējamu krāpšanu saskaņā ar Krimināllikuma 177. pantu ("Krāpšana"). Iesniegumā jānorāda visi konstatētie fakti, preču nosaukumi, cenas pie plaukta un kasē, datumi un laiki, kad novēroti pārkāpumi, kā arī Jūsu sniegtā informācija par kasieru komentāriem. Policija var veikt kontrolpirkumus un citas nepieciešamās pārbaudes.

2. Sūdzība Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD): Lai gan PVD primāri uzrauga pārtikas kvalitāti un drošumu, tas var uzraudzīt arī informācijas par pārtikas precēm sniegšanas atbilstību normatīvajiem aktiem, kas ietver arī cenu norādīšanu.

3. Vēlreiz vērsties PTAC ar atkārtotu iesniegumu: Varat vēlreiz vērsties PTAC ar atkārtotu iesniegumu, pievienojot papildu pierādījumus (piemēram, fotogrāfijas ar cenām, liecinieku liecības, ja tādas ir). Uzsveriet, ka iepriekšējā sūdzība nav devusi rezultātus un situācija turpinās.

4. Informēt plašsaziņas līdzekļus: Informējot plašsaziņas līdzekļus (presi, televīziju, interneta portālus), var panākt publisku rezonansi un pievērst sabiedrības un uzraugošo iestāžu uzmanību problēmai.

5. Kolektīvais prasījums (nevis "class action lawsuit"): Latvijas tiesību sistēmā nav tieša analoga "class action lawsuit". Tomēr ir iespējams vairākiem patērētājiem apvienoties un iesniegt kopīgu prasību tiesā par zaudējumu atlīdzību. Lai to īstenotu, būtu nepieciešams konsultēties ar juristu, kas specializējas patērētāju tiesībās. Jurists varēs palīdzēt sagatavot prasību un pārstāvēt Jūsu intereses tiesā.

Par Jūsu ieteikumu sēdēt pie veikala un apzināt apkrāptos: Šāda rīcība nav nepieciešama un nav ieteicama. Pietiek ar pierādījumu vākšanu (fotogrāfijas, liecinieku liecības), lai vērstos attiecīgajās iestādēs.

Svarīgi:

• Saglabājiet visus pierādījumus par cenu neatbilstībām (fotogrāfijas, pirkumu čekus u.c.).
• Fiksējiet datumus un laikus, kad novēroti pārkāpumi.
• Konsultējieties ar juristu, ja plānojat iesniegt kolektīvu prasību tiesā.

Prioritāri būtu atkārtoti vērsties PTAC ar papildus pierādījumiem un vienlaikus iesniegt iesniegumu Valsts policijai. Tas nodrošinās visaptverošāku un efektīvāku rīcību situācijas risināšanai.